Saules ietekme uz ādu īstermiņā ir labvēlīga – āda iegūst skaistu, brūnu toni un ādai tiek piegādāts D vitamīns – taču ilgtermiņā sauļošanās izraisa pāragru ādas novecošanos un pat veicina ādas vēža attīstību. Tieši šī iemesla dēļ ir ļoti svarīgi parast pareizi pasargāt savu ādu no kaitīgajiem UV stariem. No tiem izvairīties pilnībā nav iespējams, pat tad ja tiek nēsātas cepures, saulesbrilles un aizsedzošs apģērbs, tāpēc papildus šādām aizsardzības metodēm noteikti jālieto arī saules aizsargkrēmi.
Lai saprastu, kā tieši aizsargkrēmi var palīdzēt, pastāstīsim, kas notiek ar ādu saules ietekmē. Saules gaisma sastāv no trīs veidu stariem – UVA, UVB un UVC. Par UVC stariem šoreiz nerunāsim, jo tie, pateicoties ozona slānim, līdz mums nenonāk un nekā neietekmē. UVA un UVB stari gan tiek līdz mūsu ādai un to bojā. UVB stari ir mazāk kaitīgi, jo tie netiek cauri dažādiem materiāliem, piemēram, stiklam vai audumam, kā arī tie netiek līdz ādas dziļākajiem slāņiem. UVA stari gan ir ļoti spēcīgi un var radīt nopietnus ādas apdegumus. Ilgtermiņā gan UVA gan UVB stari var radīt ādas šūnu bojājumus, kas var izraisīt ādas vēzi un citus audzējus. Lai tas nenotiktu, ir jāpanāk, ka šie stari netiek cauri ādas virsējiem slāņiem.
Saules aizsargkrēmi ir speciāli veidoti, lai tie palīdzētu aizsargāt ādu, absorbējot vai atstarojot UV starus. Tātad, ir divu veidu aizsargkrēmi – atstarojošie un absorbējošie. Starpība ir tajā, ka atstarojošajos krēmos ir izmatoti mehāniski aizsargfiltri, kā, piemēram, cinka oksīds vai titāna dioksīds, kas mehāniski atstaro saules gaismu. Absorbējošajiem krēmiem ir ķīmiskie filtri, kas starus absorbē. Krēmi ar mehāniskajiem filtriem būs labāki cilvēkiem ar jūtīgu ādu un izteiktām alerģijām. Arī ķīmiskie filtri nav kaitīgi, taču, kā jau jebkurš ķīmiski ražots kosmētikas produkts, šis krēms var izraisīt kādu alerģisku reakciju atsevišķiem cilvēkiem. Iegādājoties krēmu, ir jāpievērš uzmanība tā sastāvam, lai zinātu, vai tas ir krēms ar ķīmiski vai mehānisko filtru.
Vēl, izvēloties saules aizsargkrēmu jāņem vērā SPF (Sun Protection Factor) jeb to, cik spēcīgu aizsardzību šis krēms var nodrošināt. Būtībā šis SPF koeficients norāda to, cik reižu ilgāk drīkst sauļoties, neveidoties apdegt. Tātad, jo lielāks SPF, jo krēms ir spēcīgāks un tam ir stiprāka aizsardzība. Bērniem un cilvēkiem ar gaišu ādu noteikti vajadzētu izvēlēties maksimālo aizsardzību – SPF 60. Pēc tad, kad āda jau pakāpeniski iedegusi, var izvēlēties vājāku aizsargkrēmu. Arī tad, ja cilvēks dabīgi ir tumsnējs un ātri iedeg, bet neapdeg, derēs mazāk aizsargājošs krēms. Svarīgi gan ir atcerēties, ka krēma iedarbība ar laiku izbeidzas, jo īpaši tad, ja starp sauļošanās reizēm cilvēki peldas, tāpēc krēmu ieteicams atjaunot ik pēc divām stundām.
Vēl par aizsargkrēmiem jāzina tas, ka labāk ir izvēlēties aptiekās nopērkamos krēmus, nevis populāro kosmētikas zīmolu aizsargkrēmus. Pirmkārt, to aizsardzība ir testēta un pārbaudīta. Šādi krēmi ir pieskaitāmi pie medicīnas precēm, nevis kosmētikas produktiem, tāpēc tiem ir lielāka uzticamība. Aptiekās nopērkamajiem krēmiem parasti ir klāt arī mazāk dažādu kaitīgo vielu, piemēram, konservanti, krāsvielas un parabēni, kas organismam nav īsti vēlami.
